Vēsture

Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas saknes meklējamas 19. gadsimtā. 1865. gadā Iļģuciemā, Buļļu ielā 8, tika dibināta meiteņu skola, kas vēlāk kļuva par Iļģuciema pamatskolu, kur mācījās gan zēni, gan meitenes. 1922. gadā tā pārtapa par Rīgas 7. pamatskolu — tautā pazīstamu vienkārši kā «7. skolu», bet 1953. gadā — par Rīgas 41. vidusskolu.

1959. gadā skola pārcēlās uz savu tagadējo ēku Slokas ielā 49A, Pārdaugavā, netālu no Dzegužkalna. Ēku ieskāva ozoli, telpas bija augstas un saulainas — «plašums, gaisma, brīvība». Te radās arī skolas tradīcijas, kas saglabājušās gadu desmitiem: teātra spēlēšana un koku stādīšana skolas teritorijā, kur skolotāju stādītās liepu un ozolu rindas kļuva par viņu mūža darba simbolu.

1965. gadā skola svinēja simtgadi, un tajā laikā tapa arī tās himna. Cauri visiem gadu desmitiem vijas viena doma — skola kā vieta, kur atklājas talanti. Daudzi tās audzēkņi vēlāk kļuva par ievērojamiem māksliniekiem. Vēsturiskais sauklis «Vieta, kur rodas jauni talanti!» dzīvo joprojām.

2024. gada 1. septembrī skola ieguva savu pašreizējo vārdu — Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola. Jānis Šteinhauers (1705–1779) bija rīdzinieks, latviešu amatnieks un uzņēmējs, viens no turīgākajiem sava laika Rīgas iedzīvotājiem, dēvēts par «pirmo Eiropas mēroga latvieti». Viņa īpašumi atradās Pārdaugavā — tajā pašā Rīgas pusē, kur šodien atrodas skola.